Kad bailes vada biznesu

Panākumu vidū esošie biznesa līderi un uzņēmumu darbinieki parasti jūtas patīkami satraukti, pārliecināti un pozitīvi noskaņoti nākotnes priekšā. Tomēr atrodoties neveiksmes priekšā, viņi mēdz justies noskumuši, nedroši un skeptiski noskaņoti attiecībā uz nākotnes perspektīvām. Patiesībā, bailes no turpmākām neveiksmēm var kļūt par dzinējspēku ikdienas lēmumu pieņemšanā, tādējādi radot bīstamus kropļojumus spriedumos un palielina iespējamību kļūdīties. Interesanti, ka biznesa līderiem var sabotēt savu veiktspēju, baidoties no sekām izdarīt pareizo lēmumu, lai izvairītos no iedomātām turpmākām neveiksmēm. Tāpat kā jebkuram citam cilvēka dabas aspektam, bailēm ir gan pozitīvās, gan negatīvās puses. Turpinājumā izklāstītā informācija tapusi sadarbībā ar KazinoPro.gr.

No pozitīvās puses skatoties, bailes var pārvērsties piesardzībā, tādējādi palielinot vispārējo situācijas izpratni un palīdzot mums kļūt stratēģiski labākiem. No negatīvās puses, bailes var izvirst neuzticībā, palielināt paranoju un paralīzi analizējot iespējamos zaudējumus, tādējādi radot pastiprinātu iespēju izdarīt nepareizas izvēles. Jo dziļāk iesakņojušās bailes, jo vairāk cilvēki mēdz tās slēp, racionalizējot bailes pompozos veidos. Biznesa pasaulē, šādas racionalizācijas parasti izpaužas, tā saucamajā, diplomātiskas politikas veidā, priekšroku dodot ilgtermiņa stratēģijai. Tas noved pie tā, ka augstākie vadītāji piemēro tuvredzīgus, paliatīvus pasākumus, vienlaikus pilnībā izvairoties no būtiskām korekcijām, kas varētu atbrīvot uzņēmumu no problēmas pilnībā. Šāda rīcība var atvieglot spriedzi īstermiņā, taču šī stratēģija radīs postošas ilgtermiņa sekas uz biznesa sniegumu.

Kādas varētu būt brīdinājuma zīmes, kad uzņēmums sāk ieslīgt neracionālu baiļu varā? Kad ikdienas darbs kļūst arvien sarežģītāks. Visu uzņēmumu darbība un procesi var būt kompleksi, taču tiem nevajadzētu būt sarežģītiem ar nolūku. Kompleksitāte ir neizbēgamas sekas savstarpējai atkarībai starp vairākiem mainīgajiem apstākļiem organizācijā (darījumi, pārdošanas rādītāji, mārketing, finanses, darbinieki, uzņēmuma kultūra) Savukārt, sarežģītība ir nepareizi izdarītu lēmumu rezultāts, kas uzņēmuma sistēmu ietekmē neparedzēti un bojā šos kompleksos sadarbības. Sarežģīšana ir problēmas definīcija. Uzņēmējdarbībā cilvēki pieņem nepareizus lēmumus divu galveno iemeslu dēļ: viņi nav pilnībā izpratuši problēmu, pirms mēģina to atrisināt (piemēram, zināšanu trūkumu, pakļautība, vainas novelšana) vai arī viņi baidās no sekām izdarīt pareizo lēmumu (piemēram, pašsaglabāšanās, politika, meklē, kurš iegūs lielāku labumu). Jebkurā gadījumā, darbs vienmēr kļūs sarežģītāka, jo darba ņēmējiem papildus viņu ikdienas darbībai, nāksies veikt papildus uzdevumus, lai kompensētu neparedzētās negatīvās sekas, kas izriet no nepareiziem lēmumiem. Attiecībā uz zināšanu trūkumu, situāciju teorētiski var atrisināt izmantojot turpmāku analīzi, papildus apmācību un smagu darbu. Tomēr ja valda bailes no pareizu lēmumu pieņemšanas un tā sekām, problēmu atrisināt būs daudz grūtāk, jo tā saistīta nevis ar zināšanu trūkumu, bet gribas, drosmes un / vai morāles trūkumu.

Kad bailes vada biznesu, cerība kļūst par vienīgo motivētāju. Cerība ir spēcīga cilvēkam piemītoša īpašība, bet, kad tas ir vienīgais, kas spēj motivēt nākt uz darbu, situācija jau ir ļoti slikta. Cerība dod mums nepieciešamo pārliecību, lai saglabātu pozitīvu attieksmi atrodoties pa vidu grūtībām. Tādā veidā mēs samazinām iekšējās trauksmes līmeni, izvairāmies no izmisuma. Tomēr šinī gadījumā cerība var kļūt par perfektu racionalizāciju turpināt gaidīt brīnumu, kad patiesībā mums pietrūkst vajadzīgās drosmes pieņemt pareizos lēmumus. Mēs visi esam dzirdējuši izteicienu “Cerība mirst pēdējā!” vai arī “Nekad neatmet cerību!”. Protams, šie ir spēcīgi apgalvojumi. Tomēr ir jānodrošina, lai tie darbojas kopā ar stratēģiju un tai sekojošu rīcību. Pretējā gadījumā cerība darbosies tikai kā aizsegs bailēm un atlūgumiem.

Ja vēlaties par šo tēmu palasīt padziļinātāk, apmeklējiet šo mājas lapu.